Kāda ir surogātmātes cena?
Surogātmātes izmaksas ārzemēs svārstās no 25 000 € līdz 125 000 € atkarībā no valsts, un process ilgst divpadsmit līdz piecpadsmit mēnešus. Nevienu no šīm izmaksām nekompensē: surogātmāte Latvijā nav atļauta, jo jebkurš līgums par to ir spēkā neesošs.
| Surogātmāte Kanādā | 60 000 € |
| Surogātmāte Grieķijā | 70 000 € |
| Surogātmāte Ukrainā | 33 000 € |
| Surogātmāte Albānijā | 35 000 € |
| Surogātmāte ASV | 115 000 € |
| Surogātmāte Kiprā | 65 000 € |
| Surogātmāte Gruzijā | 45 000 € |
Ja apsverat surogātmāti Latvijā, jāņem vērā, ka tā ir aizliegta, un procedūra notiek tikai ārvalstīs. Par to, ko sedz jūsu veselības apdrošināšana, vērsieties Nacionālajā veselības dienestā (NVD).
Surogātmāte: galīgais ceļvedis
Vēršanās pie medicīniskās apaugļošanas (MAP) ir risinājums, ja nav iespējams ieņemt bērnu dabiski. Ja šī metode nedarbojas, joprojām ir divas iespējas. Pirmā ir vērsties pie adopcijas. Tomēr tas ir ilgs un grūts process.
Otrs risinājums ir surogātmāte, kas šķiet labāka alternatīva pārim, kas vēlas bioloģisku bērnu. Tomēr surogātmāte Latvijā nav atļauta, tāpat kā Francijā. Lai kļūtu par vecākiem ar šo procesu, jādodas uz valsti, kur surogātmāte ir atļauta.
Surogātmātes process tomēr ir grūti īstenojams. Atrast nopietnu surogātmāti patiešām ir īsts šķēršļu celiņš. Tāpēc daudzi cilvēki izmanto specializētas aģentūras pakalpojumus.
Kas ir surogātmāte?
Definīcija
Kas ir surogātmāte? Tā tiek atzīta par medicīniskās apaugļošanas palīdzības metodi. Princips ir embrija pārstādīšana sievietes dzemdē. Jāatzīmē, ka auglis rodas no in vitro apaugļošanas (IVF) vai mākslīgās apsēklošanas.
Bet ir viens bet. Persona, kas iznēsā bērnu, nav tā īstā māte. Tā ir surogātmāte. Tiek pieņemts, ka viņai nav tiesību uz gaidāmo bērnu. Tāpēc sieviete, kas iznēsā bērnu, iznēsā to pārim, kas apzīmēts kā nodomu vecāki. Viņai bērns pēc piedzimšanas jānodod šiem vecākiem.
Jāatzīmē, ka surogātmāte var noritēt divos veidos. Pirmkārt, embrijs rodas no nodomu vecāku gametām. Tāpēc aizvietotājmātei nav nekādas ģenētiskas saiknes ar gaidāmo bērnu. Viņa tikai iznēsā grūtniecību.
Taču var būt arī tā, ka embrijs rodas no surogātmātes olšūnas un bioloģiskā tēva vai cita vīrieša spermas. Pēdējais tiek apzīmēts kā anonīms donors. Tas nozīmē, ka viņa ir bērna bioloģiskā māte.
Likums par surogātmāti Latvijā
Latvija aizliedz šīs metodes izmantošanu. Bioētikas likums nosaka šo ierobežojumu attiecībā uz surogātmāti. Tas paredz, ka “jebkurš līgums par bērna ieņemšanu vai iznēsāšanu citai personai ir spēkā neesošs”[1].
Šis likums balstās uz cilvēka ķermeņa nepieejamības un personu stāvokļa principiem. Vienkāršāk sakot, tas aizliedz indivīdam iznomāt vai pārdot savu ķermeni. Tas arī nosaka, ka bērns nedrīkst būt pārdošanas priekšmets.
Krimināllikums savukārt paredz sodu par starpniecību starp pāri, kas vēlas uzņemt bērnu, un sievieti, kas piekrīt to iznēsāt, neatkarīgi no peļņas mērķa: brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai naudas sods[2].
Ja vecāki izvēlas reproduktīvo tūrismu, bērna atgriešana Latvijā ir īsts šķēršļu celiņš. Tas pats attiecas uz dzimšanas apliecības ierakstīšanu civilstāvokļa reģistros.
Divi pāri ir saskārušies ar šo problēmu. Viņi nolēma vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) šajā jautājumā. Vēsturiski šie pāri izvēlējās surogātmāti, lai īstenotu savu vēlmi pēc bērna, un devās uz ASV.
Atgriežoties mājās ar savām meitenēm, tika atteikts ierakstīt bērnu amerikāņu dzimšanas apliecības civilstāvokļa reģistros. Šie bērni tika ieņemti ar vīra gametām un olšūnām no amerikāņu donores.
Vecāki norādīja uz bērna tiesību un privātās un ģimenes dzīves neievērošanu. Tas ir minēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gada 26. jūnijā nolēma, ka šis atteikums pārkāpj bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību[3]. Latvijai nācās atzīt bērnu radniecību. Valsts iestādes nepadevās līdz galam.
Valdība apstiprināja savu nostāju ar Bioētikas likumu 2021. gada 2. augustā. Tomēr tā atļāva nodomu vecākiem adoptēt bērnu. Lai šī procedūra būtu derīga, ārvalstu civilstāvokļa dokuments ir jābūt likumīgam.
Augstākā tiesa turpināja ieviest jaunus pasākumus, lai aizstāvētu surogātmātes ceļā dzimušu bērnu tiesības. Valsts beigās atļāva izsniegt Latvijas pilsonības apliecību šiem bērniem ar nosacījumu, ka pastāv radniecības saite ar Latvijas pilsoni.
Par ētisko surogātmāti
IFOP aptaujāja 1503 personas, kas pārstāv Francijas iedzīvotājus, no 2022. gada 10. līdz 22. februārim. Attiecībā uz šo bioētikas likumu 75 % aptaujāto atzina, ka atbalsta surogātmātes atļaušanu heteroseksuālam pārim, un 59 % – viendzimuma pārim[4].
Daži cilvēki pieprasa ieviest likumprojektu par “altruistisku vai ētisku surogātmāti medicīnisku indikāciju gadījumā”. Princips ir atļaut pieaicināt surogātmāti, ja sieviete nevar iznēsāt bērnu veselības stāvokļa vai neauglības dēļ. Lai izvairītos no jebkādas komerciālas surogātmātes formas, spermas vai olšūnas ziedošana un iznēsāšana ir jāveic bez atlīdzības.
Tomēr ētiskā surogātmāte joprojām ir ļoti sensitīvs debašu jautājums. Valsts bioētikas konsultatīvā komiteja 2010. gadā ar lielu balsu vairākumu iestājās par aizlieguma saglabāšanu[5]. Nedrīkst aizmirst, ka surogātmātei bērns ir jānodod nodomu vecākiem.
Dažās valstīs, kur surogātmāte jau ir likumīgs process, likums atļauj arī surogātmātes atlīdzību. Tomēr šāda prakse mēdz asociēties ar cilvēka ķermeņa pārdošanu. Tiek apšaubīti arī procedūras psihosociālie aspekti.
Jāatzīmē, ka pastāv liela atšķirība surogātmātes tiesiskajā regulējumā. Attiecībā uz bērna augstākajām interesēm Eiropas Komisija 2022. gada 7. decembrī iesniedza regulas priekšlikumu. Tas paredz, ka radniecība, kas atzīta vienā dalībvalstī, ir atzīta arī visās pārējās, taču līdz šim tas nav pieņemts.
Kam ir paredzēta surogātmāte?
Surogātmāte ir medicīniskās apaugļošanas metode, kas piemērota dažādiem profiliem. To parasti izmanto:
- Vīrieša un sievietes pārī, kas nevar ieņemt bērnu dabiski neauglības vai citas veselības problēmas dēļ,
- Vientuļā sievietē vai vīrietī, kas vēlas kļūt par vecāku,
- Viendzimuma pārī, kas vēlas nodibināt ģimeni.
Kā notiek surogātmātes process?
Tālāk aprakstītā norise ir tā, ko ziņo valstis, kur surogātmāte ir reglamentēta. Tai nav nekādas nozīmes Latvijā, kur līgums ir spēkā neesošs un starpniecība ir noziedzīgs nodarījums.
Sagatavošanās
Viss sākas ar konsultāciju. Šīs sarunas laikā nodomu vecāki izvēlas galamērķi reproduktīvajam tūrismam. Viņiem arī jādefinē savs vecāku projekts.
Viņiem tiek piedāvāta programma, kas varētu atbilst viņu situācijai. Nākamais solis ir līguma noslēgšana. Ja nodomu vecāki piekrīt visiem līguma noteikumiem, viņiem tas jāparaksta. Ir iespējams apspriest un mainīt atsevišķus noteikumus. Tad process var sākties.
Topošajiem vecākiem ir jāsagatavo dokumentu pakete, kas nepieciešama izvēlētajam galamērķim. Tā ietver medicīniskās pārbaudes un juridiskos dokumentus.
Ja topošā māmiņa nevar izmantot savas olšūnas, viņai jāizvēlas donore. Pēc tam ir jāveic surogātmātes meklēšana. Atlases kritēriji, medicīniskie un psiholoģiskie, atšķiras atkarībā no valsts.
Ārstēšana
Kad sagatavošanās posms ir veikts pareizi, medicīniskā ārstēšana var sākties. Vispirms notiek embriju veidošana. Tā notiek laboratorijā. Surogātmātei regulāri jāierodas klīnikā, lai sagatavotos embriju pārstādīšanai.
Pārstādīšana tiek veikta, kad apstākļi ir labvēlīgi transplantācijai. Divas nedēļas vēlāk surogātmātei jāveic asins analīze, lai pārbaudītu, vai iestājusies grūtniecība. Ja tests ir pozitīvs, viņa saņem grūtniecības uzraudzību.
Dzemdības un atgriešanās mājās
Jāatzīmē, ka topošie vecāki var sekot līdzi grūtniecības attīstībai. Dzemdību brīdī viņi tiek nekavējoties informēti. Bērna saņemšana var notikt dzemdību namā vai dzimšanas mājā.
Dzimšanas apliecība tiek nodota nodomu vecākiem. Tā ir daļa no dokumentiem, kas jāiesniedz, piesakoties bērna pasei. Mazā ģimene var atgriezties savā izcelsmes valstī. Savukārt dzimšanas apliecības ierakstīšana civilstāvokļa reģistros Latvijā nav automātiska.
Kuras valstis atļauj surogātmāti?
ASV un Kanāda ir pirmās valstis, kas atļāva surogātmāti. ASV surogātmāte pat var saņemt kompensāciju. Tomēr dažos štatos ir daži izņēmumi. Piemēram, Luiziānā tikai heteroseksuāli pāri ir tiesīgi izmantot šo apaugļošanas metodi. Ņujorkas štatā surogātmāte ir pieejama tikai ASV rezidentiem.
Ukraina un Meksika to atver arī, saskaņā ar pieejamajiem avotiem, ārvalstu rezidentiem. Krievija savukārt 2022. gada beigās slēdza šo piekļuvi ārvalstniekiem. Taču katrai dalībvalstij ir savs civilkodekss un sava tiesu sistēma. Tāpēc ir jāpārbauda, vai procedūra ir pieejama starptautiskajiem pacientiem.
Eiropas Savienībā to atļauj tikai četras valstis, vienmēr altruistiski un nekad komerciāli[6]. Nīderlande, Beļģija un Dānija to neregulē. Ārpus Savienības neviena institucionāla avots neuztur aktuālu to valstu sarakstu, kas to atļauj, un regulējums tur mainās ātri:
- Grieķija: atļauta altruistiska surogātmāte, likumi 3089/2002 un 3305/2005[6];
- Kipra: atļauta altruistiski, 2015. gada likums par medicīnisko apaugļošanu, 22. līdz 27. pants[6];
- Portugāle: paredzēta ar likumu 90/2021, kas spēkā no 2022. gada 1. janvāra, bet 2024. gada sākumā vēl trūka īstenošanas noteikumu[6];
- Īrija: regulēta ar Health (Assisted Human Reproduction) Act 2024, kura noteikumi par surogātmāti vēl nebija stājušies spēkā[6];
- Armēnija, Albānija, Gruzija, Austrālija un Jaunzēlande tiek bieži minētas kā valstis, kas atļauj altruistisku surogātmāti, lai gan neviens Latvijas vai Eiropas institucionāls avots to neļauj pārbaudīt šīs lapas datumā.
Cik maksā surogātmāte ārzemēs?
Surogātmāte maksā no 25 000 € līdz 125 000 €. Tomēr viss ir atkarīgs no valsts, kurā process notiek. Vai tā ir altruistiska? Vai ir jākompensē surogātmātei? Vai vietējā valsts veselības sistēma sedz ar grūtniecību saistītās medicīniskās aprūpes izmaksas? Visas šīs detaļas tiek ņemtas vērā aprēķinā.
FAQ - Biežāk uzdotie jautājumi
Kādi ir riski, kas saistīti ar surogātmāti?
Atsauces žurnāls ziņo, ka surogātmātēm grūtniecības hipertensīvie traucējumi novēroti 3,2 % līdz 10 % gadījumu un placentas priekšguļa vai retroplacentārais hematoms 4,9 % gadījumu[7]. Tā autori norāda uz nopietniem metodoloģiskiem ierobežojumiem.
Vai surogātmātei ir tiesības paturēt bērnu?
Viss ir atkarīgs no izvēlētā galamērķa spēkā esošajiem noteikumiem. Dažās valstīs surogātmātei ir atteikuma tiesības. Latvijā līgums ir spēkā neesošs pēc likuma un nerada nekādas sekas, neatkarīgu no pušu gribas.
Kā pārliecināties par bērna veselību?
Surogātmāšu un donoru atlases kritēriji atšķiras atkarībā no valsts. Neviena pētījums atsauces žurnāla datumā nebija par bērniem, kas dzimuši pārrobežu surogātmātes ceļā[7]: viņu liktenis nav dokumentēts.
Kā notiek atgriešanās mājās?
Dzimšanas apliecība tiek izsniegta dzimšanas valstī. Tās ierakstīšana Latvijas civilstāvokļa reģistros nav automātiska: kopš 2021. gada deklarēto faktu patiesums tiek vērtēts saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, un bioloģiskais vecāks nav tas, kurš adoptē[1].
Vai surogātmāte tiek apmaksāta?
Līdz jaunam lēmumam surogātmāte Latvijā joprojām ir aizliegta. Tāpēc valsts veselības apdrošināšana nesedz ar tās īstenošanu saistītās aprūpes izmaksas. Topošajiem vecākiem visas izmaksas jāsedz pašiem.
Vai ir jābūt laulībā, lai plānotu surogātmāti?
Piekļuves nosacījumi atšķiras atkarībā no valsts: dažas to paredz tikai laulātiem pāriem, citas to atver nelaulātiem pāriem vai vientuļiem cilvēkiem. Latvijā jautājums nerodas, jo līgums ir spēkā neesošs neatkarīgi no pretendentiem.
Avoti un atsauces
- Vie-publique (DILA). Gestation pour autrui (GPA) : quelles sont les évolutions du droit ? Mis à jour le 13 juillet 2026. Skatīt avotu
- Sénat. Détraigne Y, Tasca C. Défendre les principes, veiller à l’intérêt des enfants. Rapport d’information n° 409 (2015-2016), 17 février 2016. Skatīt avotu
- Cour européenne des droits de l’homme. Fiche thématique - Gestation pour autrui. 2023. Skatīt avotu
- Ifop pour l’ADFH et TÊTU. La position de l’opinion publique sur la GPA et les questions LGBT dans la campagne présidentielle. Enquête menée du 10 au 22 février 2022 auprès de 1 503 personnes. Skatīt avotu
- Comité consultatif national d’éthique. Avis n° 110, Problèmes éthiques soulevés par la gestation pour autrui. 1er avril 2010. Skatīt avotu
- Parlement européen, EPRS. Surrogacy: the legal situation in the EU. Briefing PE 769.508, février 2025. Skatīt avotu
- Söderström-Anttila V, Wennerholm UB, Loft A, et al. Surrogacy: outcomes for surrogate mothers, children and the resulting families, a systematic review. Hum Reprod Update. 2016;22(2):260-276. Skatīt avotu
