Surogātmātes cena ārzemēs

Surogācija (surogātmāte) Latvijā ir aizliegta ar Civillikuma 16.-7. pantu, un starpniecība ir noziedzīgs nodarījums pat bez atlīdzības. Šī lapa iepazīstina ar tiesisko stāvokli 2026. gadā, četrām ES valstīm, kas to paredz savos likumos, un to, ko nosaka medicīniskā literatūra.

Photo de Kevin

Autors: Kevins, labakaklinika.com dibinātājs; informācijas vietne par medicīnas tūrismu kopš 2021. gada. Ar avotiem pamatots, vispārīgs un nemedicīnisks saturs: tas neaizstāj veselības aprūpes speciālista ieteikumu. Mūsu redakcionālā politika

Labākā klīnika jums piedāvā informatīvu saturu par surogāciju (surogātmāti). Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem, kas aizliedz jebkādu surogācijas veicināšanu vai atvieglošanu, šim rakstam nav nekāda stimulējoša mērķa. Tā mērķis ir tikai neitrāli un faktoloģiski iepazīstināt ar surogācijas juridiskajiem, ētiskajiem un praktiskajiem aspektiem dažādās valstīs, gan Eiropas, gan ārpus tās.

Kāda ir surogācijas cena?

Surogācijas izmaksas ārzemēs svārstās no 33 000 € līdz 115 000 € atkarībā no valsts, un dažās valstīs tā ir atļauta tikai altruistiskā formā. Neviens no šiem izdevumiem netiek segts: surogācija Latvijā ir aizliegta ar Civillikuma 16.-7. pantu, kas atzīst par spēkā neesošu jebkuru vienošanos.

Surogācija Kanādā60 000 €
Surogācija Grieķijā70 000 €
Surogācija Ukrainā33 000 €
Surogācija Albānijā35 000 €
Surogācija ASV115 000 €
Surogācija Kiprā65 000 €
Surogācija Gruzijā45 000 €

Izpratne par surogāciju

Vēršanās pie medicīniskās apaugļošanas (MAP) ir risinājums, ja nav iespējams dabiski radīt bērnu. Ja šī metode nedod rezultātu, bieži tiek apspriesti divi ceļi. Pirmais ir adopcija. Tomēr tas ir ilgs un nogurdinošs process.

Otrais ir surogācija jeb surogātmāte, ko apsver pāri, kuri vēlas bioloģisku bērnu. Surogācija Latvijā ir aizliegta, un līgums, kas noslēgts valstī, kur surogācija ir atļauta, Latvijas tiesību sistēmā nav spēkā.

Grūtniece sēž un blakus viņai ultraskaņas attēls
Grūtniecības uzraudzība notiek valstī, kurā notiek dzemdības.

Surogācijas process tomēr ir grūti īstenojams. Nopietnas surogātmātes atrašana patiešām ir liels izaicinājums. Latvijā starpniecība starp paredzētajiem vecākiem un surogātmāti ir noziedzīgs nodarījums, pat bez atlīdzības.

Kas ir surogācija?

Definīcija

Kas ir surogācija? Tā izmanto medicīniskās apaugļošanas (MAP) metodes, taču Latvijas tiesības to neatzīst par tādu. Princips ir embrija pārstādīšana sievietes dzemdē. Jāatzīmē, ka embrijs rodas no in vitro apaugļošanas (IVF); tradicionālajā formā surogātmāte tiek mākslīgi apaugļota.

Tomēr ir nianse. Persona, kura iznēsā bērnu, nav tā īstā māte. Viņa ir surogātmāte. Valstīs, kur surogācija ir atļauta, viņai parasti nav tiesību uz gaidāmo bērnu; Latvijā šāda vienošanās nav spēkā. Surogātmāte iznēsās bērnu pārim, kas apzīmēts kā paredzētie vecāki. Pēc dzemdībām bērns jānodod viņiem.

Enfants de PMA, leur quête d'identitéYouTube videoNoklikšķinot jūs piekrītat YouTube, Instagram un Google sīkdatnēm.

Jāatzīmē, ka surogācija var notikt divējādi. Pirmkārt, embrijs veidots no paredzēto vecāku gametām. Surogātmātei nav ģenētiskas saiknes ar gaidāmo bērnu. Viņa veic tikai grūtniecību.

Bet var arī būt, ka embrijs veidots no surogātmātes olšūnas un bioloģiskā tēva vai cita vīrieša spermas. Šis vīrietis apzīmēts kā anonīms donors. Tas nozīmē, ka viņa ir donore, proti, bērna bioloģiskā māte.

Surogācijas likums Latvijā

Latvija aizliedz šīs metodes izmantošanu. Bioētikas likums, kas pieņemts 1994. gada 29. jūlijā, ieviesa šo surogācijas aizliegumu ar Civillikuma 16.-7. pantu. Tas nosaka, ka “jebkura vienošanās par dzemdībām vai grūtniecību citas personas labā nav spēkā”[1].

Šis Latvijas likums balstīts uz cilvēka ķermeņa un personas statusa neaizskaramības principiem. Vienkāršāk sakot, tas aizliedz indivīdam izīrēt vai pārdot savu ķermeni. Tas arī nosaka, ka bērns nedrīkst būt pārdošanas objekts.

Krimināllikuma 227.-12. panta 3. daļa savukārt soda par starpniecību starp pāri, kas vēlas uzņemt bērnu, un sievieti, kas piekrīt to iznēsāt, neatkarīgi no peļņas nolūka: ar brīvības atņemšanu līdz vienam gadam un naudas sodu 15 000 € apmērā, dubultojot, ja darbība veikta atkārtoti vai peļņas nolūkā[2].

Ģimenes silueti tiesas zāles priekšā ar grāmatām un tiesneša āmuru
Ārzemēs dzimuša bērna izcelsme pēc tam tiek vērtēta Latvijā.

Ja vecāki izvēlas reproduktīvo tūrismu, bērna atvešana uz Latviju ir liels izaicinājums. Tas pats attiecas uz dzimšanas apliecības transkripciju dzimtsarakstu reģistrā. 

Divi Latvijas pāri saskārās ar šo problēmu. Viņi nolēma vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Šie pāri izvēlējās surogāciju, lai īstenotu vēlmi pēc bērna, un devās uz ASV.

Pēc atgriešanās Latvijā ar meitām, Latvijas dzimtsarakstu iestādes atteicās transkribēt bērnu ASV dzimšanas apliecības. Bērni bija ieņemti ar vīra gametām un olšūnām no ASV donores.

Vecāki apgalvoja, ka tas pārkāpj bērna tiesības un tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi. Tas minēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantā.

Bērns tur ultraskaņas attēlu divu pieaugušo priekšā
Latvijas dzimtsarakstu sistēma automātiski neseko ārvalsts dzimšanas aktam.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 2014. gada 26. jūnijā nosprieda, ka šis atteikums pārkāpa bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību[3]. Latvijai bija pakāpeniski jāmaina bērnu izcelsmes atzīšanas kārtība.

Likumdevējs savu nostāju apliecināja ar 2021. gada 2. augusta Bioētikas likumu: ārvalsts dzimšanas aktā deklarēto faktu patiesums tagad tiek vērtēts pēc Latvijas likuma, kas novirza nebioloģisko vecāku uz adopciju[1].

Augstākā tiesa plēnumā 2026. gada 3. jūlijā pēc tam atzina ārvalstu spriedumu izpildi, kas nosaka surogācijas ceļā dzimušu bērnu izcelsmi, nepārkvalificējot tos par adopciju, Latvijas aizliegumam paliekot spēkā[4]. Latvija galu galā atļāva izsniegt Latvijas pilsonības apliecību šiem bērniem, ja ir izcelsmes saikne ar Latvijas pilsoni.

Par ētisku surogāciju

Ifop aptaujāja 1 503 Latvijas iedzīvotājus reprezentatīvā izlasē no 2022. gada 10. līdz 22. februārim ADFH un TÊTU vārdā. Prezidenta vēlēšanu kampaņas kontekstā 75 % aptaujāto atbalstīja surogācijas legalizāciju heteroseksuālam pārim un 59 % viendzimuma pārim[5].

Daži pieprasa likumprojektu par “altruistisku vai ētisku surogāciju medicīniskām indikācijām”. Princips ir atļaut surogātmātes izmantošanu, ja sieviete nevar iznēsāt bērnu veselības stāvokļa vai neauglības dēļ. Lai novērstu jebkādu komerciālu surogāciju, spermas vai olšūnu ziedošana un grūtniecība jāveic bez atlīdzības. 

Bet ētiskā surogācija joprojām ir ļoti jutīgs diskusiju temats. Nacionālā ētikas padome 2010. gadā ar lielu balsu vairākumu iestājās par aizlieguma saglabāšanu[6]. Nedrīkst aizmirst, ka surogātmātei bērns jānodod paredzētajiem vecākiem.

Dažās valstīs, kur surogācija jau ir likumīgs process, likums atļauj arī surogātmātes atalgojumu. Tomēr šāda prakse mēdz atgādināt cilvēka ķermeņa pārdošanu. Tiek apšaubīti arī procesa psihosociālie aspekti.

Grūtnieces vēders priekšplānā, pāris sēž aiz muguras
Surogātmāšu grūtniecības iznākumi joprojām ir vāji dokumentēti.

Jāatzīmē, ka pastāv liela atšķirība juridiskajā regulējumā par surogāciju. Tomēr bērna interesēs Eiropas Komisija 2022. gada 7. decembrī iesniedza regulas priekšlikumu. Tā paredz, ka vienā dalībvalstī atzīta izcelsme tiktu atzīta visās pārējās, bet līdz šim tā nav pieņemta.

Kam paredzēta surogācija?

Surogācija Latvijā netiek atzīta par medicīniskās apaugļošanas metodi. Tur, kur tā ir atļauta, tā parasti attiecas uz:

  • Vīrieša un sievietes pāri, kas nevar dabiski ieņemt bērnu neauglības vai citas veselības problēmas dēļ,
  • Vientuļu sievieti vai vīrieti, kas vēlas kļūt par vecāku,
  • Viendzimuma pāri, kas vēlas izveidot ģimeni.

Kā norit surogācijas process?

Tālāk aprakstītais process ir tāds, kādu to ziņo valstis, kur surogācija ir reglamentēta. Tam nav juridiskas nozīmes Latvijā, kur vienošanās nav spēkā un starpniecība ir noziedzīgs nodarījums.

Sagatavošanās

Valstīs, kur surogācija ir reglamentēta, process sākas ar medicīnisku un juridisku konsultāciju, kuras laikā paredzētie vecāki iepazīstina ar savu vecāku projektu.

Pēc tam tiek noslēgta vienošanās starp surogātmāti un paredzētajiem vecākiem saskaņā ar attiecīgās valsts tiesībām. Latvijā šī vienošanās nav spēkā un nerada sekas[1].

Dokumentu mape ar Family Law etiķeti angļu valodā, blakus pildspalva
Piemērojamās tiesības ir dzimšanas valsts tiesības, pēc tam Latvijas tiesības.

Dokumentu pakete, kas nepieciešama attiecīgajā valstī, ietver medicīniskās pārbaudes un juridiskus dokumentus.

Ja paredzētā māte nevar izmantot savas olšūnas, nepieciešama olšūnu ziedošana. Pēc tam notiek surogātmātes atlase. Atlases kritēriji, medicīniskie un psiholoģiskie, dažādās valstīs atšķiras.

Ārstēšana

Kad sagatavošanās posms ir pareizi pabeigts, var sākt medicīnisko ārstēšanu. Vispirms ir embrija izveide. Tā notiek laboratorijā. Surogātmātei regulāri jāapmeklē klīnika, lai sagatavotos embrija pārnešanai. 

Pārnešana tiek veikta, kad apstākļi ir labvēlīgi transplantācijai. Pēc tam ar asins analīzi pārbauda, vai iestājusies grūtniecība. Ja tests ir pozitīvs, viņa saņem grūtniecības uzraudzību.

Divas papīra burbuļu zīmes GIRL un BOY pie noapaļota vēdera
Bērna dzimums tiek atklāts ultrasonogrāfijā, kā jebkurā grūtniecībā.

Dzemdības un atgriešanās mājās

Jāatzīmē, ka topošie vecāki var sekot līdzi grūtniecības gaitai. Dzemdību brīdī viņi tiek nekavējoties informēti. Bērns tiek nodots paredzētajiem vecākiem saskaņā ar dzimšanas valsts tiesībām.

Dzimšanas apliecība tiek izsniegta paredzētajiem vecākiem. Tā ir daļa no dokumentiem, kas jāiesniedz, pieprasot bērna pasi. Mazā ģimene var atgriezties savā izcelsmes valstī. Tomēr dzimšanas apliecības transkripcija dzimtsarakstu reģistrā Latvijā nav automātiska.

Kuras valstis atļauj surogāciju?

ASV un Kanāda atļauj surogāciju. Daļā ASV štatu surogātmāte var saņemt kompensāciju, savukārt Kanāda aizliedz viņu atalgot un atļauj tikai izdevumu atlīdzināšanu[7]. Piekļuves nosacījumi šai reprodukcijas tehnikai dažādos ASV štatos atšķiras.

Ukraina un Meksika to arī atver, saskaņā ar pieejamajiem avotiem, ārvalstu rezidentiem. Savukārt Krievija 2022. gada beigās šo piekļuvi ārvalstniekiem slēdza. Katrā federālajā štatā ir savas ģimenes tiesības, un nosacījumi ārvalstu rezidentiem dažādos štatos atšķiras.

Eiropas Savienībā tikai četras valstis to paredz savos likumos, vienmēr altruistiskā formā un nekad komerciālā[8]. Nīderlande, Beļģija un Dānija to nereglamentē. Ārpus Savienības neviena institucionāla avota neuztur aktuālu sarakstu ar valstīm, kas to atļauj, un regulējums tur strauji mainās:

  • Grieķija: altruistiska surogācija atļauta, likumi 3089/2002 un 3305/2005[8];
  • Kipra: atļauta altruistiskā formā, 2015. gada likums par medicīnisko apaugļošanu, 22.-27. pants[8];
  • Portugāle: paredzēta likumā 90/2021, spēkā no 2022. gada 1. janvāra, bet 2024. gada sākumā vēl trūka piemērošanas noteikumu[8];
  • Īrija: reglamentēta ar Health (Assisted Human Reproduction) Act 2024, bet noteikumi par surogāciju vēl nebija stājušies spēkā[8];
  • Armēnija, Albānija, Gruzija, Austrālija un Jaunzēlande bieži tiek minētas kā tādas, kas to atļauj, bet franču vai Eiropas institucionāls avots neļauj to pārbaudīt šīs lapas datumā.

Kādas ir surogācijas izmaksas ārzemēs?

Surogācija maksā no 33 000 € līdz 115 000 € atkarībā no tabulā norādītajām valstīm. Taču viss ir atkarīgs no valsts, kurā process notiek. Grieķijā, Kiprā un Kanādā atļauta tikai altruistiska surogācija: surogātmāte netiek atalgota, izņemot izdevumu segšanu[7][8].

Vai tā ir altruistiska? Vai surogātmāte jākompensē? Vai vietējā valsts veselības sistēma atmaksā medicīniskos izdevumus, kas saistīti ar grūtniecību? Visas šīs detaļas tiek ņemtas vērā aprēķinā.

Trīs pieaugušie sēž uz dīvāna un tur bērnu drēbītes
Atgriešanās Latvijā prasa pasi, pēc tam dzimtsarakstu transkripciju.

FAQ - Biežāk uzdotie jautājumi

Kādi ir ar surogāciju saistītie riski?

Atsauces pārskats ziņo, ka surogātmātēm grūtniecības hipertensīvie traucējumi rodas 3,2 % līdz 10 % gadījumu un placenta praevia vai placentas atslāņošanās 4,9 %[9]. Tā autori norāda uz nopietniem metodoloģiskiem ierobežojumiem.

Tas ir atkarīgs no izvēlētajā galamērķī spēkā esošajiem noteikumiem. Dažās valstīs surogātmātei ir atteikuma tiesības. Latvijā vienošanās nav spēkā ex lege un nerada sekas neatkarīgi no pušu vēlmes.

Surogātmāšu un donoru atlases kritēriji dažādās valstīs atšķiras. Atsauces pārskata datumā nevienā pētījumā nebija aplūkoti bērni, kas dzimuši pārrobežu surogācijas ceļā[9]: viņu liktenis nav dokumentēts.

Dzimšanas akts tiek izdots dzimšanas valstī, un tā transkripcija Latvijā nav automātiska. Kopš 2021. gada nebioloģiskais vecāks izmantoja adopciju; 2026. gadā Augstākā tiesa atzina ārvalsts sprieduma par izcelsmi izpildi[4].

Līdz turpmākam rīkojumam surogācija Latvijā joprojām ir aizliegta. Tādējādi Latvijas veselības apdrošināšana neatmaksā ar tās veikšanu saistītos medicīniskos izdevumus. Topošajiem vecākiem jāsedz visas izmaksas.

Piekļuves nosacījumi dažādās valstīs atšķiras: dažas tās atļauj tikai precētiem pāriem, citas atver neprecētiem pāriem vai vientuļām personām. Latvijā jautājums nerodas, jo vienošanās nav spēkā neatkarīgi no pieprasītāja.


Avoti un atsauces

  1. Vie-publique (DILA). Gestation pour autrui (GPA) : quelles sont les évolutions du droit ? Atjaunināts 2026. gada 13. jūlijā. Aplūkot avotu
  2. Sénat. Détraigne Y, Tasca C. Défendre les principes, veiller à l’intérêt des enfants. Rapport d’information n° 409 (2015-2016), 2016. gada 17. februāris. Aplūkot avotu
  3. Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tematiskā lapa - Surogācija. 2023. Aplūkot avotu
  4. Cour de cassation, assemblée plénière. Arrêt du 3 juillet 2026, pourvoi n° 24-50.028, publié au bulletin. 2026. Aplūkot avotu
  5. Ifop pour l’ADFH et TÊTU. La position de l’opinion publique sur la GPA et les questions LGBT dans la campagne présidentielle. Aptauja veikta no 2022. gada 10. līdz 22. februārim 1 503 personām. Aplūkot avotu
  6. Comité consultatif national d’éthique. Avis n° 110, Problèmes éthiques soulevés par la gestation pour autrui. 2010. gada 1. aprīlis. Aplūkot avotu
  7. Santé Canada. Prohibitions related to Surrogacy, Loi sur la procréation assistée. 2024. Aplūkot avotu
  8. Eiropas Parlaments, EPRS. Surrogacy: the legal situation in the EU. Briefing PE 769.508, 2025. gada februāris. Aplūkot avotu
  9. Söderström-Anttila V, Wennerholm UB, Loft A, et al. Surrogacy: outcomes for surrogate mothers, children and the resulting families, a systematic review. Hum Reprod Update. 2016;22(2):260-276. Aplūkot avotu

Par autoru

Kevin

Es esmu Kevins, vietnes dibinātājs. Mans personīgais ceļojums ir licis man saprast, cik svarīgi ir būt labi informētam pirms kosmētiskās, zobārstniecības, matu vai reproduktīvās medicīnas procedūras. Šodien vēlos palīdzēt tiem, kuri apsver iespēju doties medicīniskajā ceļojumā, piedāvājot informāciju par procedūrām, to izmaksām, sagatavošanu un pēcoperācijas uzraudzību. Lai gan mani raksti ir rakstīti ar vislielāko rūpību, tie nekādā gadījumā neaizstāj veselības speciālista personalizētos padomus. Aicinu jūs atklāt manu stāstu, lai labāk izprastu manu pieeju.

Google atsauksmesNoklikšķinot jūs piekrītat YouTube, Instagram un Google sīkdatnēm.

Foto pirms un pēc InstagramNoklikšķinot jūs piekrītat YouTube, Instagram un Google sīkdatnēm.

‍👩‍⚕ BEZMAKSAS QUOTE ➡️